krikums, eine Kleinigkeit, ein Stäubchen, Krümchen [Ahswikken, Salis]: es šuodien ne krikumu nee̦smu ēdis; krikumi, Abfälle, Überbleibsel: [kas man citu duos - jāē̦d tie paši krikumi Sessw.] tur dažādi krikumi palikuši; pīpes krikumi, Pfeifenol. Zu li. kreĩkti "streuen", [krìkti "разсѣиваться"; le. krikums also von einem *krikt].

Avots: ME II, 278

krikums: auch AP., Dunika, Libau, Līvāni: apē̦duši visu gaļu, tik tādus krikumus atstājuši Sonnaxt. kādus krikumus (Kleinigkeiten, Näschereien) iekuož Seyershof. šādus tādus krikumus sadevis bē̦rniem ebenda; krikumi "atkritumi nuo tauku kausēšanas katlā" (Grieben?) Frauenb.; krikums "allerlei, Mischmasch" Gramsden.

Avots: EH I, 653