krikšķēt

krikšķêt (unter krikstêt),

1): tâ sala, ka vabas krikšķēja Siuxt. man ruoka - krikšķ: ieme̦tusies dzirkste Frauenb, dzē̦ruši, ka krikšķ vien Pas. VI, 154.

Avots: EH I, 653


krikšķēt

kŗikšķêt, -ēju, = krikšķêt 1: klausījās vai tā (= ruoka) e̦lkuonī vēl kŗikšķējuot Janš. Mežv. ļ. I, 320.

Avots: EH I, 665