krisls
krisls (li. krìslas), krislis, Demin. auch krisliņa Naud., Kronw., ein Brocken, Krümchen, ein bisschen: es šuorīt vēl nee̦sma ne krisliņa (ne krislīša LP. IV, 5, 76) ēdis Nigr. nuo vārdiem nuost ne krisla nevar ņemt Rainis. man vairs nav ne krisla salmu, siena. [acu krisls U., Sonnenstäubchen.] Zu krist.
Avots: ME II, 280
Avots: ME II, 280