kriķis
I kriķis [aus d. dial. kricke dass.], krĩklis U., auch
krīklīte, kriķītis, kriķpĩle Sassm.,
die Krickente (anas crecca).Avots: ME II,
278,
279
kriķis
[
II kriķis,
= kũsis: kriķis manai sievai uz vienu pusi nuogrūstĩts Planhof.]Avots: ME II,
279