kroka, kroķe, krokpĩle,

1) die Krickente (anas crecca)
Hug., RKr. VIII, 98;

2) = gārlaka, der Taucher U. [Auf r. крохаль "Tauchergans" beruhend?]

Avots: ME II, 285

kŗuoka [BW. 205561 (Band V) aus Kursiten], RKr. XVII, 28, kŗuokains usw., s. kruoka, kruokains usw.

Avots: ME II, 297

kruõka, kŗuõka [Līn., Dunika, Gr.Essern, Se˙lg., Nigr., Lautb., Wandsen, Luttr.], Kand., kruoķe Selb., kruokla U., die Falte, Runzel: zābaki ar sīkajām kruokām dilbuos AU. jakas ar kruoķēm sānuos A. XX, 68. tagad liek kruoķes ap brunčiem, lai izskatītuos kuplāka brunču apakša Selb. tu esi izuosts līdz pēdējai dvēseles kŗuokai JR. V, 12. [In Dunika auch als Schimpfwort für ein sich gebückt haltendes Weib. Nebst estn. krōk "Fältelung" aus mnd. kroke dass.]

Avots: ME II, 294

kruõka: cūkas tavas bikses plēsa, aiz kruokām turē̦damas BW. 20570, 2 var.

Avots: EH I, 664