kruõnêt, -ẽju, tr., krönen: bet šīs bē̦das kruonē̦tas ar apmierinājumu Rainis. Refl. -tiês, sich krönen. [Aus mnd. kronen.]

Avots: ME II, 294

‡ II kruõnêt Seyershof "pārvietuot": viņi kruonēja skapīšus. Vgl. kruõnis ‡ 4.

Avots: EH I, 664