I krušņa, ein Schutthaufen (drazu bluķis) Lös. n. Etn. IV, 98; ein Haufen verfaulter Äste Lub. čūska gulēja saritinājusēs iekš lielas krušņas Etn. III, 15. izlasu arī bij ve̦se̦la krušņa Vīt. 31; ein Hümpel LP. V, 51. [Wohl zu kraũt. wozu auch li. krúsnis und krūšà "куча."]

Avots: ME II, 291

[II krušņa Wid., die Steile, der Absturz, der steile Abhang (?)].

Avots: ME II, 291