kŗācains, kŗāce [li. kriokė "градовая туча"], kŗācējs, kŗāciens, s. krācains, krāce, krācējs, krāciens.

Avots: ME II, 297

krācaîns, kŗācaîns, reich ar Stromschnellen, WAsserfällen: krācainas upes Konv. 1576.

Avots: ME II, 265

‡ II kràcains ² Warkl., fehlerhaft, uneben (vom Gewebe): k. aude̦kls.

Avots: EH I, 644