krāška

krāška, = kraška 2: es pasniedzu krāškā gaļu, i kājās stāvē̦dama BW. 33443. [Wohl mit hochle. šk aus šķ.]

Avots: ME II, 269


krāška

II krāška Lettg. "sieviete, kas krejuo".

Avots: EH I, 646