krēkāt

kŗẽ̦kât, -ãju, intr., krächzen, sich räuspern, hustend Schleim auswerfen: ve̦ctē̦vs kŗē̦kā Ahs., Ulpisch. kraukļi kŗē̦kā. [Vgl. kre̦kuot.]

Avots: ME II, 297