krēpainis

krēpaînis, der Mähnige, Zottige: šuogad krēpaiņiem (den Pferden) gan vairāk miera Lut. vārtu priekšā gulēja divi apsniguši krēpaiņi - lauvas Austr. mati mani krēpainīši (Var.: krepainīši (?) BW. 5520.

Avots: ME II, 275


krēpainis

krẽpaînis: mit ẽ̦ AP., Ramkau, (mit ēp ) Renzen: krē̦paini, vai nevari sev galvas sasukāt! AP.

Avots: EH I, 651