krũpis [Lautb.],

1) der Zwerg
Ruj.: pilī atkūlies sprīdi garš krūpītis LP. VI, 491;

[2) ein Gebrechlicher
U.] Vgl. krupis.

Avots: ME II, 292

krūpis,

1): kuo tu, tāds krūpja gailītis, duomā iesākt ar lieluo gāgana zuosi? Janš. Apsk. 1903, S. 66.

Avots: EH I, 662