kušināt

kušinât, tr., zum Schweigen bringen, beruhigen: bẽ̦rnu. sāka kušināt mazuo Baltp. kad bē̦rns raud, māte viņu kušina.

Avots: ME II, 329


kušināt

I kušinât: meita kušinā[ju]si suņus Pas. X, 254.:

Avots: EH I, 680


kušināt

‡ *II kušinât, zu erschliessen aus izkušinât.

Avots: EH I, 680