kugra Nötk., AP., [Sk. Do. 58],
kugre LD.,
die Karausche: e̦ze̦rs visai bagāts daž˙dažādām zivīm... raudām, kugrām, karūsām... Konv.
l 380 (darnach
karūsa von
kugra unterschieden).
[Aus liv. resp. estn. kogr dass., s. Thomsen Beroringer 262.]Avots: ME II,
299,
300