kulkt

kul̂kt ^2, -stu, -cu, intr.,

1) kakeln
Biel.: vista kulkst [Ruj.], Etn. I, 34; [tītars kulkst Wid., Bauske;

2) kul̂kt Lis., = kul̃kstêt 1: dzēriens kaklā kulkst Ruj.].

Avots: ME II, 307