kurcēt

I kur̃cêt, -ẽju, gewöhnlich mit iz-, auswachsen, holzig, schwammig werden. [Vgl. kurkt

II.]

Avots: ME II, 321


kurcēt

I kur̃cêt: kāļi sāk kur̂cēt 2 (schwammig werden) Frauenb., Pankelhof, Wandsen, Zögenhof. kaļi tâ nekur̂cē 2 , bet rācenis briesmīgi kur̂c 2 Salis.

Avots: EH I, 677


kurcēt

[*II  kurcêt, zu erschiliessen aus dem wahrscheinlich tahmischen kuorcēt U., = krākt ; vgl. kurkt

I und kurkstēt.]

Avots: ME II, 321


kurcēt

II kurcêt, ‡

2) "?": dziedājuši, ka kurcējis vien B. Vēstn.

Avots: EH I, 677