kur̃t (li. kùrti), kuŗu, kũru, tr., Feuer anmachen, heizen: uguni, krāsni, pirti. es nekurtu uguntiņu, būtu māmiņa nekūrusi BW. 15403. [Bei L. kurt (prs. kurstu, prt. kuru), geheizt werden.] Refl. -tiês, heizen, brennen: tur uguns nekūrās, kur nav lāga kūrējiņa. re kur jauki tagad kuŗas krāsns. [Identisch mit li. kùrti "bauen" (s. Būga KSn. I, 105); wohl zu ai. karōti od. kṛṅōti "macht", ir. creth "Poesie" u. a.]

Avots: ME II, 326

kur̃t,

1): kuŗamais Doblen; Heizmaterial;
‡

2) = kur̃tiês: krāsns vēl kurst Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH I, 679