kustoņa

kustuôņa,

1) kollektiv, Ungeziefer, Insekten:
bē̦rns nevarēja ne˙kur tverties aiz kustuoņas Saul., C., Aps., Mar. kustuoņa ir kniši un dunduŗi N. - Schwanb., Lasd.;

2) Gesammtvieh im Hause
Kaul. Selten der Plur.: kustuoņas gan dieva radījums Akur. Zu kustēt.

Avots: ME II, 329