kutelīgs

kutelîgs, kutîgs,

1] kitzelig:
bē̦rns ļuoti kutelīgs od. kutīgs;

2) fig., kitzlig, empfindlich, delikat, heikel:
kutelīgs es nebiju Blaum. tas ir kutelīgs jautājums valuoda likās gruozuoties ap kutelīgām lietām A. XII, 573. Mada tāda kutīga MWM. XI, 200.

Avots: ME II, 330