kuņķis

kuņ̃ķis [Trik., Wolm.], C., PS.,

1) = kuñģis: ja vārnu bē̦rniem... kuņķi (> ostle. kuņči) nav izme̦sti Etn. II, 179;

2) Milch der Fische
Nauksch.

Avots: ME II, 317


kuņķis

kuņ̃ķis,

1): auch Salisb., Seyershof Ein loc. pl. kuņķīs bei Lange Latv. ārste, S. 18. sārņi pakrūtī un kuņķīs;

3) "?": tev mēle kâ liza, lūpas kâ k. Tdz. 36444.

Avots: EH I, 676