kvērkt

kvḕrkt, [kver̃kt MSil.], -cu, intr., quieken [kvêrkt ² Ruj., Bauske ; in Bauske "cūkas kvē̦rc ēst gribē̦damas, kviec - kad kauj"], schreien Etn. I, 34: sivē̦ni, žagatas kvērc Mat. Zu kvārkt.]

Avots: ME II, 355