kver̂kšķinât Smilt., tr., fakt. zu kverkšķêt, quieken, schreien machen, zum Schreien bringen, quälen: viņš sāk kverkšķināt savu sievu Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 353

kver̂kšķinât, ‡

2) "inquirieren"
P. Alunāns.

Avots: EH I, 690