kvinkstēt

kviñkstêt [auch Gramsden], -u, -ẽju, intr., quieken: cūkas kvinkst stallī, grib, lai laiž ārā Sassm., Gold., Etn. II, 51. Vgl. kvenkstêt, kvankstêt.

Avots: ME II, 355


kvinkstēt

kviñkstêt: auch Dunika, NB.: (cūka) ŗūc un kvinkst L. Av. 1851, № 26.

Avots: EH I, 690