kābelēties

kābelêtiês, ‡

2) erfolglos oder zwecklos
(N.- Peb.) resp. saumselig oder schwerfallig ("tūļīgi" Sessw.) etwas tun: kuo tik ilgi kābelējies ap zirgu? jūdz ātrāk! Sessw. kuo nu tur kābelējies, ka nezini, kas jādara? Druw., N.- Peb.; ‡

3) einander auf den Rücken sfeigen"
(??) Basi.

Avots: EH I, 598