kāpenieks

kãpeniẽks, ein Dünenbewohner; kāpu apdzīvuotāji paši sevi saucas "kāpenieki" (li. kõpininkai) RKr. XI, 105.

Avots: ME II, 192, 193


kāpenieks

kãpeniẽks: auch Perwelk, PlKur.

Avots: EH I, 601