kâpât [Warkl., kãpât Ruj., Salis], - ãju, freqn. zu kâpt, wiederholt steigen, klettern: pāri birzēm kāpāja mēness MWM. IX, 175.

Avots: ME II, 192

kâpât: puikas kâpā pa malkas grē̦dām N.-Peb. nekâpā ar kājām virsū! ebenda. puikas kãpa pa sē̦tu Zögenhof. Zu einem an der Hand geführten Kind beim Treppensteigen: kāpā nu lē̦nam, ka nekrīti! Renzen.

Avots: EH I, 601