kārestes

kãrestes, kãrastes, Pl., t., die Leckerheit, Begehrlichkeit nach etw. Leckerem: tur tik bija, kuo kārestes nuodzīt Serb., Mat. es dabūju jau kārestēm drusku zemeņu uogu, ich bekam schon etwas Erdbeeren zur Befriedigung meines Gelüstens Bers. es jau nuo tiem labumiem kārestēm vien dabūju Serb., Druw., Mat.

Avots: ME II, 195