kārināt

kãrinât, lüstern machen, Verlangen erwecken (gew. mit ie -): [kad tava acs tev kārina, tad izrauji tuo Glück Mark. 9, 47]. Refl. - tiês, gelüsten: kad tava žē̦lastība man un sirdī dievs, tad dievs un gan, kam kārināšuos citu GL.

Avots: ME II, 196


kārināt

kãrinât: sen tu mani kārināji RKr. XX, 65.

Avots: EH I, 602