I kârpinât ² Ruj., die Kausativform zu kārpīties: kārpināt zirgu.]

Avots: ME II, 198

II kārpināt (?) zirgu Bers., ="tērpināt zirgu (einem Pferde das Maul reinigen)".]

Avots: ME II, 198

‡ III kārpinât, zu erschliessen aus ‡ atkārpinât.

Avots: EH I, 603