kārstulis

kârstulis 2 Hofzumberge, gew. Pl., = `rstava, die Wollbocke: kad ē̦d uz kārstuļa beņķa, tud kuodes un žurkas kapā drēbes RKr. VI, 61. vīrs kliedz, vīrs brē̦c, kārstulis (kārstuļi 355) galvā RKr. VII, 354 (Rätsel: der Hahn).

Avots: ME II, 199


kārstulis

[kārstulis U. (aus * kāstulis), = kãstava.]

Avots: ME II, 199


kārstulis

kârstulis 2: plur. kārstuļi auch Behnen n. FBR. XVI, 145, Lesten (> kara#stuļi), Siuxt.

Avots: EH I, 604


kārstulis

kārstulis: auch Siuxt.

Avots: EH I, 604