kārtot

kā`rtuôt, s. kā`rtât.

Avots: ME II, 202


kārtot

I kā`rtuôt,

1): auch (mit â 2 ) Seyershof;

3): ģīmis nuo karstuma kārtuo Stenden.

Avots: EH I, 605


kārtot

‡ *II kãrtuôt, zu erschliessen aus àiz-kãrtuôt (unter àizkãrtņuôt).

Avots: EH I, 605