I kãrums,

1) das Begehrte, Verlangte, der Leckerbissen:
netecēju ciemiņā, kārumiņa me̦klē̦dama BW. 7098;

2) die Begierde, das Gelüste:
puisē̦nam augļi ļuoti smeķ; tai arī kārums uznāk LP. II, 77. kārumu od. kārumus dzīt, kārumā, kārumuos palaisties, paduoties, der Lüsternheit fröhnen: pati taukus apēda kārumu (Var.: kārumus) dzīdama BW. 20533. lieli kungi braukādami palaidās kārumā (Var.: kārumuos 20800). muižas meitas paradušas slinkumuos, kārumuos BW. 12132. Zu kãrs.

Avots: ME II, 202

I kãrums,

2): man uzgāja tāds k. Oknist.

Avots: EH I, 605

II kãrums, die vollendete Tätigkeit des Hängens, das Gehängtsein und das Gehängte: tik meitas māmiņai kâ šūpuļu kārumiņš BW. 1895; 1979. dieviņ, tavu likumiņu, Dēkliņ, tavu kārumiņu! das Verhängnis Ltd. 579. Zu kãrt.

Avots: ME II, 202, 203