kâtuôt, intr., stiefeln, gehen: viņš kātuo uz kaimiņiem Paul. ir jau vē̦ls, un liels gabals kuo kātuot! Vīt. 35. Zu kâts.

Avots: ME II, 205

kâtuôt: kātuoja pakaļ savam saimniekam Azand. 90.

Avots: EH I, 606