kļūtas, das Schicksal, Ereignis Mag. IV, 2, 121. Bei Wid. kļūte [li. kliútė "woran man hangen bleibt"], Unfall. Zu kļũt.

Avots: ME II, 241

kļūtas: svabadi nuo visām kļūtām ("?") Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 246.

Avots: EH I, 626