kņopēt

I kņuopêt,

1) "?": ja nav smalkas miču spices, kņuopējiet (Var.: pīckuojiet, nuoperiet) mičuotāju BW. 24696, 2;

[2) kņuõpêt Dunika, Nigr., = knuõpêt].

Avots: ME II, 254


kņopēt

[II kņuõpêt N. - Bartau "viel essen".]

Avots: ME II, 254