kũj (i) niẽks, kũjeniẽks, jem., der mit dem Stocke umhergeht, ein Bettler; ein ungebetener Gast PS., Smilt.: stāvmucnieki jeb kūjinieki - nelūgti viesi BW. 19836. [tu iesi uz kāzām kūjniekuos Gr. - Roop.]

Avots: ME II, 332

kũjniẽks: ciemiņi atnāca ... pa Ziemassvē̦tkiem kūjniekuos (= ķe̦katās) Janš. Dzimtene I ² , 110.

Avots: EH I, 682