kūleņģiskùleņ̃ģis,1) = kùlenis Burtn. ;2) jem., der einen Purzelbaum schlägt: kas tas bij par kūleņģi, kas paegļu starpā slē̦pdamies vēlās uz tuo pusi? Kaln. Uo. 114.Avots: ME II, 334