kūmenieks

kũm (e) niẽks, der Taufzeuge, Pate: pasakiet, kūmenieki, kur pādīte rādījās BW. 1156.

Avots: ME II, 336


kūmenieks

kūmenieks: auch Frauenb., (mit ù 2 ) Linden in Kurl., Sonnaxt.

Avots: EH I, 683