II lãga (li.
lóga "Mal"), lãgs, lãgus,1) Schicht, Ordung: pirmā, uotrā u. s. w.
lāgā, zum ersten, andern u. s. w. Male St., U.
pa uotram lāgam, zum zweiten Male [Salis]:
saimnieks aizbrauc pa uotram lāgam pie mācītāja JK. III, 74.
lāgām, lāgiem [Fest.] od.
lāgu lāgām, lāgiem, zuzeiten, ein Mal über das andere: lielskungs lāgu lāgam vaicājis Neik.
viņš slimuo lāgiem C.
lāgu lāgiem viņš ar visu spē̦ku skrēja pret riņķi LP. VII, 189.
pa deviņi lāgi (neunmal) tie jāē̦d V, 57.
[uz trīs lāgi jāduod bruokasts Fest.]
te uz vienu lāgu (auf einmal) pamanījis jau tuorņus VI, 344.
viņa gribēja pa trešuo lāgu (par trešam lāgam LP. II, 58)
izrauties iz Mārtiņa ruokām Poruk.
svece nuoplivinājas vairākus lāgus Vēr. II, 1313.
citās lāgās Launitz Stāsti 39.
lāgā (lāgu 20013),
brāļi, netiksim ar dzeršanu, dziedāšanu, trinkend und singend werden wir auf den grünen Zweig nicht kommen BW. 20014.
negājis ne˙kādā lāgā ne ar kustuoņiem, ne ar citu saimniecību Etn. III, 141.
viņš runājis arī vācu valuodu, nez vai nu par lāgu, vai arī tâ˙pat, kâ jau dažs labs kārklu vācietis, ich weiss nicht, ob richtig JU.
šī komisija vēl pa lāgam nebija sākusi darbuoties, diese Kommision hatte noch nicht ordentlich angefangen zu arbeiten Plūd.;
2) die Tüchtigkeit, Tauglichkeit, der Nutzen: nava lāga (Var.:
lāgas 12752),
nava lāga tuos nabaga puisē̦nuos BW. 20279.
nava lāgs, nava lāgs nuo tiem ciema puisīšiem 20278.
[pie viņa ne˙kā lāga U.,
der ist nicht zu brauchen. tas nebūs pa lāgu od. neies lāgu resp.
lāgā U.,
das wird nicht gut, recht ablaufen.] tur ne˙kāda lāga nee̦suot Kaudz. M.
nee̦suot ne˙viena luopiņa par lāgu, kuo uz priekšu audzināt Etn. I, 74.
kas nu tas par lāgu Lautb. Besonders beliebt ist der attributive Genitiv
lāga, auch
lāgas, selten
lāgus: lāga vīrs, puika, ein tüchtiger, braver Mann, Bursche; lāga od.
lāgas mieži, gehörige Gerste; lāga vieta, eine gute Stelle; lāga paduoms, ein guter Rat. nava lāga arājiņš BW. 26807.
nav ne˙viena lāgas puiša 20256, 4.
lāgus meitu neredzēju 20258, 4.
tev nav lāga ce̦purites 12974.
vai tev ir lāga zirdziņš, kuo braukt, vai kāda lāga lietiņa JU. In manchen Gegenden, z. B. in Kandau, ist aus diesem attributiven Gen. ein Adjektiv
lāgs entstanden:
lāgi ļaudis u. dazu das Adverbium
lāgi, tüchtig, gut, brav: kuo tu dziedi, bezdvēsele? tev jau lāgi (st.
lāgā) neskanēja BW. 869.
Vgl. kuo tu dziedi, bezdvēsele, tev lāgā neveicas Var. 2;
tev jau lāga (sic!)
neskanēja 875, 1, 2; 870; Burtn., Lub., [Salis].
ne lāga nemācēja cūkai sili pataisīt 21908, 2;
3) die Einsicht, der Sinn: ar lāgu likt, im Sinn behalten, sich merken, beachten, sich einprägen [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 129.
šis nelicis ne˙kuo lāgā. [Wohl zu r. лáгода "Ordnung, Harmonie", vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 397 und Būga P"B. LXXI, 54; wie li. lóga zeigt, ist von der Bed. "Ordnung, Mal" auszugehen (vgl. die Bedeutungen von le. kā`rta und reĩze).]Avots: ME II,
436,
437