lālināt

lālinât, s. lalinât; [aus estn. lālma "singen"? doch vgl. auch r. лáла "Schwätzer".]

Avots: ME II, 438


lālināt

lālinât: lallen, sumrnen (mit ã ) Frauenb., Schwitten, Serbig., Zögenhof.

Avots: EH I, 727