lēkšt

*I  lêkšt, - šu, zu erschliessen aus aplêkšt. Zu lêkša.

Avots: ME II, 458


lēkšt

*I lêkšt: vgl. auch salêkšt.

Avots: EH I, 737


lēkšt

[II lêkšt 2 (?) "schwatzen" Grünhof.]

Avots: ME II, 458