lẽ̦rums, [lē̦rms St.],

1) der Lärm
(hieraus entlehnt), Skandal: pruojām iešu, neaiziešu, ja lē̦ruma nedarīšu BW. 2611, 9. nāk pusnakts, - lē̦rums kājās LP. I, 124;

2) das Unglück, Malheur
Spr.: tad jau nu gan briesmīgs līrums, lē̦rums jums uzbrucis LP. VI, 522;

3) eine grosse Menge:
viņu gaida mājās sieva un ve̦se̦ls lē̦rums bē̦rnu Latv. [kāzām sacepa ve̦se̦lu lē̦rumu maizes Dunika.] uz viņa galda atradā liels lē̦rums grāmatu A. XVII, 39; lē̦ruma rāciņi, ergiebige Kartoffeln.

Avots: ME II, 461, 462

lẽ̦rums,

1): mājā lieli lē̦rumiņi: sievai dzima jauni dē̦li, ķēvei brūni kumeliņi BW. 1146, 4;

3): auch (mit è̦ ² ), Oknist; ein wirrer Haufen
Websen; lē̦ruma kartupeļi Kalnazeem "frühreife Kartoffeln"; ‡

4) ein grosser, ungeschickter Mensch
(mit è̦ ² ) Oknist.

Avots: EH I, 738