lēze

[I lẽze, die eingefahrene Wagenspur: pa kaimiņu ceļu slikta braukšana, dziļas lēzes Jakobshof. Wohl aus dem Niederdeutschen (vgl. as. wagan - lêsa und mhd. leise "Geleise").]

Avots: ME II, 464


lēze

I lẽze: aus nd. lēse "Geleise", s. Schwers Unters. 71.

Avots: EH I, 740


lēze

[II lẽze N. - Peb., Arrasch, das Aufscherbrett (šķelbete) eines Webers.]

Avots: ME II, 464


lēze

II lẽze,

1): auch C., Kegeln, Serbig., Trik., Zögenhof;

2) "zināms daudzums dziju, kas sakārtuotas krustiski aude̦klu šķērējuot un aužuot" Seyershof: aude̦kls bez lēzes nede̦r ebenda. kad uzvilkts aude̦kls stellēs, tad vajag diegus uz lēzes ("?") lumstiem samest AP.

Avots: EH I, 740