I lìķis,

1) der Krumme:
līķi, luoķi, kur tu teci? Biel. R. 741. gan tu, līķe, taisna tapsi BW. 23316, 3;

2) eine dicke Schnur, mit der das Segel eingekantet wird, auch
treiliņš genannt Etn. II, 107. Vgl. das echt le. lìcis (zur Bed. 1, und zur Bed. 2 estn. līk, Leik, Einfassungsstrick am Segel; woher? ]

Avots: ME II, 488

I lìķis,

2): auch (mit ĩ ) Salis; ‡

3) = lìcis 3: pļavas lìķīši ² applūduši Saikava (das zugrunde liegende *līķi ist vielleiclnt hypernormal für ostle. *leiči). In der Bed. 2 aus mnd. līk, s. Schwers ZsIPhil. VI, 339.

Avots: EH I, 750

II lĩķis,

1) die Leiche:
līķi bedīt, best, glabāt, rakt, die Leiche bestatten. bāls kâ līķis. kad līki ve̦d nuo mājām ārā, tad uz durvīm pakaŗ dvieli, lai miruonis pēdējuo reizi nuoslaukuot muti;

2) der Sarg
Ruj.: līķi taisīt, einen Sarg machen. [Aus mnd. līk "Leiche". ]

Avots: ME II, 488

II lĩķis,

1): līķa zirgi BW. 27458, 1. raksta līķa paladziņu 27422.

Avots: EH I, 750