labvēlis

labvẽlis (f. labvẽle), der Wohlwollende Elv., der Gönner: viņam nebij ne mantas, ne bagātu radu, ne labvēlu JR. IV, 11. grieza, mana labvēlīte, tā dziedāja rudzīšuos BW. 27998.

Avots: ME II, 399