laĩkme̦ti, laika me̦ti Kursiten,

1) die hohen Festtage (Weihnachten, Neujahr, Ostern usw.)
Kursiten; die drei hohen Feste N. - Sessau n. U.: ja pa svē̦tku laikme̦tim... plāceņus ce̦puši par LP. VII, 352. [viņš arī bija iece̦lts par dziedātāju baznīcā, par kuo kâ atlīdzību dabūja trīs uotruos upuŗus pa visiem trim laikme̦tiem Janš. Dzimtene V, 250. uz laikme̦tiem kungi visus apdāvina ibid. 444.] laikme̦ta (sic! 0 jeb svē̦tku dienās, an Festtagen LP. VII, 332: selbsterwählte Tage, die man feiert L., die katholische Fastenzeit U.;

2) der Sing.
laikme̦ts, der Zeitraum, die Epoche: kad septiņu gadu laikme̦ts apkārt, medinieks nuoiet mežā LP. VII, 238. akmeņu laikme̦tā, in der Steinzeit. laikme̦tiem, zuweilen, von Zeit zu Zeit: uz krusta laikme̦tiem parādās mazi sacietējumi Preip.

Avots: ME II, 404, 405

laĩkme̦ti: laika me̦ti - auch Frauenb.,

1): katram laikme̦tam bij sava dziesma Siuxt. pa laikme̦tiem vien cepām baltmaizi ebenda. galdus apklāja tik pa laikme̦tiem Iw., Kand.; auch im Sing.: būtu labi, ja viņš man pa katru laikme̦tu ieduotu naudu Kand. dē̦ls sūtīja tē̦vam pa katru laikme̦tu naudu šurp Strasden; ‡

3) das Solstitium
BielU. Zur Bed. des Wortes s. auch Schlau Mag. XX 3, 56.

Avots: EH I, 712