I lasinât, fakt. zu lasît, lesen lassen: mācītājs lasina bē̦rnus Janš., Kaudz. M.

Avots: ME II, 423

I lasinât: auch BielU.

Avots: EH I, 721

II lasinât [li. lãšinti "traüfeln" ], s. làsinât.

Avots: ME II, 423

II lasinât, ‡

2) tröpfeln
(intr.), in undichten Tropfen fallen Auleja: līts sāk l.

Avots: EH I, 721