lata, [late U.],

1) die Latte, Dachlatte:
šķindeļus sit divām kārtām uz latām Konv.;

2) ein Schnurlandstück
RKr. II, 57; Etn. IV, 150;

3) das Feld
Etn. IV, 150: gabalnieki dabūjuši 1 1/2 pūrvietas zemes katrā tīrumā, uz trīs tīrumiem jeb latām strādājuot Etn. III, 133. laukus sadala četrās latēs. Entlehnt [nebst estn. lat't' "Latte"].

Avots: ME II, 424

lata: in der Bed. 2 und 3 aus nd. lott, s. Zēvers IMM. 1928 II, 309.

Avots: EH I, 722