laũkgals, [auch
laukgalis], der Rand, das Ende des Feldes: es pārvedu brāļam sievu gar diviem laukgaliem BW. 18687.
skarbi, skarbi zīle dzied mūsu brālīša laukgalā 31933, 23.
[Emilija... bija aizgājusi uz laukgali zemenēs Veselis Saules kapsēta 72.]
Avots: ME II,
426