lauzeknis

* laûzeknis,

1) enthalten in lauzekņu iemaukti, der Stangenzaum, ein scharfes Gebiss für Pferde:
kas var man zirgu jāt bez lauzekņu iemaviņu bW. 22619, 2;

[2) laûzeknis N. - Peb., laûzêknis Arrasch, = laûza 2].

Avots: ME II, 431